Dzīve bez darba ir forša un skaista. Daudzi varbūt nepiekritīs un apgalvos, ka bez darba var nomirt no garlaicības un bezdarbības. Tāda ir mūsu Austrumeiropas postpadomju domāšana, saglabājusies vēl no tiem laikiem, kad valsts rūpējās, lai katram ir ‘darbs pēc viņa spējām’. Daudzi šie cilvēki nemaz nemēģināja atteikties no darba uz ilgāku laika periodu kā ikgadējo mēneša (varbūt īsāku) atvaļinājumu. Daži to vienkārši nespēj atļauties. Tāpēc nav jau brīnums, ka šādi cilvēki arī nesaprot, kā mēs spējam pavadīt ‘bezdarbībā’ savus jaunības gadus.
Es par ar garlaicību nesūdzos-man ir ko darīt katru dienu un es arī to daru, izbaudot katru dienu būdams ‘oficiāli’ nenodarbināts. Dažreiz man pat pietrūkst laika, lai paveiktu visu ieplānoto. Visas manas pamatvajadzības ir nodrošinātas –ir jumsts virs galvas, ir ēdiens un apģērbs. Kas vēl ir vajadzīgs? Es neskrienu pakaļ jaunajam iPhon’am, man nevajag pēdējo MACbook’a versiju, stilīgas drēbes, platekrāna HD televīziju un glamūrīgu tusiņi. Man gan patīk visādi gadžeti, taču es priecājos par to, kas man ir. Nenoliegšu, ka sapņoju par jaunāku, vieglāku velo, bet es braucu ar to, kas man ir. Nenoliegšu arī to, ka nauda man ir vajadzīga, jo pasaulē, kura ir būvēta uz naudas attiecībām, bez naudas var dzīvot varbūt tikai kaut kur džungļos un tik un tā mūsdienu patērētājkultūras sadragātā galva prasīs pēc papildus ērtībām, dažādiem gadžetiem un hi-tec drēbēm. No tā vairs neaizbēgt.
Šis raksts ir veltīts tam, kā mēs ar Gitu braucām strādāt uz Franciju, lai nopelnītu nedaudz naudas priekiem un vajadzībām, kas nenāk par velti šajā pasaulē.
 |
| Banyls-sur-mer pilsēta un pludmale |
 |
| Bezgalīgi vīnogu dārzi |
 |
| Šajā vietā Vidusjūras pludmale ir ļoti akmeņaina un atrast pludmali ar dzeltenām smiltīm ir sarežģīti |
 |
| Darbs? Vai ēdiens? |
 |
| Turpinot mūsu garo pastaigu gar piekrasti, mēs uzgājām vecus kara nocietinājumus |
 |
| Apejot vēl vienu lagūnu un entos vīnogulājus, mēs beidzot nonācām līdz leģendārajai Alfrēda Nobela dibinātajai dinamīta fabrikai, kas tika uzcelta pašā Viusjūras krastā. Jau daudzus gadus pamesta, tā joprojām glabā senās celtnes un pazemes tuneļus, kas savieno dažādas fabrikas daļas. Ejas jau pamatīgi aizaugušas un saplaisājušas. Piesātinātas ar streetart'u..Sākam teritorijas eksplorēšanu... |
 |
| Vecās fabrikas sienas sevī joprojām glabā daudzas sarežģītas metāla konstrukcijas. |
 |
| Kazenes. Aug te kā nezāles un izskatās, ka neviens par tām neizrāda nekādu interesi. |
 |
| Banyls-Sur-Mer. Skats no paugura. |
 |
| Šī mazā pilsētiņa Vidusjūras krastā ir viens no populārākajām vīna audzēšanas reģioniem Francijā. Pateicoties siltajam un maigajam klimatam, vīnogas šeit ir īpaši saldas un no tām iegūst visā Francijā labi zināmo Banyuls saldo vīnu. |
 |
| Raža |
 |
| Un šādi raža tiek vākta mūsdienās... |
 |
| Centīgais Austrumeiropas darbaspēks |
 |
| Padarītais darbs. Šādas neskaitāmās kastes esam piepildījuši ar vīnogām, kāpelējot šurpu-turpu pa stāvām kalnu nogāzēm. |
 |
| Izklaide pēc darba dienas. Katru dienu pēc darba devāmies uz pludmali, lai atvēsinātos un nomazgātos Šeit ir redzam sinhronais lēciens no klints jūrā. |
 |
| Mūsu nometnes ciemiņš. Visu godātais vietējais bezpajumtnieks Žiralds, jeb Bom de Lux, kā viņu daži dēvē ekstravagantā ģērbšanās stila dēļ. |
 |
| Apsardze... guļ |
 |
| Working class hero |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru